Klimats · emisijas aiz robežām
Kopš 2021. gada Latvija rada vairāk emisiju ārvalstīs nekā savā valstī
Latvijas patēriņa radītās emisijas samazinās, ja tās rodas Latvijā. Emisijas, kas rodas rūpnīcās, elektrostacijās un laukos citur pasaulē, ražojot preces, pārtiku un būvmateriālus, pieaug. Tās neņem vērā Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums.
- Latvijas pēda ir par 42–74% lielāka nekā oficiālās emisijas saskaņā ar valsts siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju (Eurostat dati). Cik tieši, atkarīgs no modeļa.
- 60–64% pēdas rodas ārvalstīs (2022), salīdzinot ar 46–53% 2010. gadā. Kopš 2021. gada visos modeļos šī daļa ir lielāka par pusi.
- Oficiālās emisijas no 2010. līdz 2022. gadam samazinājās par 14%, kamēr pēda katrā modelī mainījās citādi (−7 līdz +11%).
- Uz vienu iedzīvotāju Latvija rada 7,5 t, mazāk nekā ES vidējās 9,0 t (22. vieta no 27, Eurostat 2023). No 2010. līdz 2019. gadam pēda samazinājās par 10%, lēnāk nekā vairumā ES valstu; no 2019. līdz 2023. gadam tā samazinājās par 8%, līdzīgi kā vairumā ES valstu.
- Ārpus Latvijas lielākā daļa Latvijas patēriņa emisiju rodas šajās valstīs: Krievija, Polija un Igaunija.
- Latvija importē vairāk emisiju, nekā eksportē: 2022. gadā neto 4–6 milj. tonnu. Kopš 2010. gada valsts ienākumi no ārvalstu pieprasījuma pieauga par 77% (reāli); ar to saistītās emisijas pieauga par 3%.
Īsumā
Latvijas patēriņa un investīciju radītās emisijas pēc rašanās vietas
Oficiālais rādītājs samazinās straujāk nekā pēda
Ziņās redzamais rādītājs ir emisijas Latvijas teritorijā saskaņā ar valsts siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju (Eurostat dati). Tas no 2010. līdz 2022. gadam samazinājās par 14%. Pēda katrā modelī mainījās citādi: −7 līdz +11%. Oficiālais rādītājs ieskaita emisijas no tā, kas tiek eksportēts, bet ne no tā, kas tiek importēts.
Latvija salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm
Uz vienu iedzīvotāju Latvija rada 7,5 t siltumnīcefekta gāzu (Eurostat, 2023), mazāk nekā ES vidējais rādītājs (9,0 t), 22. vieta no 27.
Pārbaudīts no kosmosa
Satelīti mēra, cik daudz metāna ir gaisā. No tā zinātnieki var aprēķināt, cik daudz valsts izmet. Tā oficiālajiem datiem blakus var nolikt neatkarīgu mērījumu.
Kur rodas emisijas
Lielākā daļa Latvijas patēriņa ārvalstu emisiju rodas šajās valstīs (sākot ar lielāko): Krievija, Polija, Igaunija un Ķīna. Izvēlieties gadu vai atskaņojiet laika skalu. Noklikšķiniet uz valsts, lai redzētu izmaiņas kopš 2010. gada.
Kam Latvija rada emisijas
2022. gadā Latvijā radās 5 milj. tonnu siltumnīcefekta gāzu citu valstu patēriņam un investīcijām. Tajā pašā laikā citur radās 9–11 milj. tonnu Latvijas patēriņam. Tātad Latvija ir emisiju neto importētāja: citur Latvijas vajadzībām rodas par 4–6 milj. tonnu vairāk nekā otrādi.
Kā mēs rēķinām
Pēda izseko katru eiro, ko mājsaimniecības, valdība un uzņēmumi tērē galaproduktiem, atpakaļ pa piegādes ķēdi līdz valstij, kurā rodas emisijas. To dara tā sauktie input-output modeļi, kas balstīti uz desmitiem valstu tirdzniecības statistiku un emisiju inventarizācijām.